Bioloģiskie atkritumi ir viena no lielākajām mājsaimniecības atkritumu plūsmām. Tās veido pārtikas pārpalikumi, augļu un dārzeņu mizas, kafijas un tējas biezumi, olu čaumalas, novītuši augi un citi organiski materiāli.

Latvijā bioatkritumu šķirošana kļūst arvien aktuālāka. Mājsaimniecībām tiek piedāvāti atsevišķi konteineri, pašvaldības precizē šķirošanas kārtību, bet apsaimniekotāji ievieš jaunus savākšanas risinājumus. Manuprāt, šīs pārmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, taču tikai tad, ja tās papildina atbildīgāks patēriņš. Ar konteineru vien nepietiek. Svarīgi ir arī iegādāties mazāk liekas pārtikas, izmantot produktus pilnvērtīgāk un pārskatīt ikdienas paradumus.

Pareiza bioatkritumu apsaimniekošana palīdz samazināt kopējo atkritumu apjomu, mazināt izdevumus par pārtiku un labāk kontrolēt mājsaimniecības budžetu. Šie ietaupījumi nebūs tūlītēji vai ļoti lieli, taču ilgtermiņā tie var palīdzēt veidot uzkrājumu vai pakāpeniski samazināt kredītsaistības un parādus.

Kāpēc šķirot bioatkritumus

Ja pārtikas atliekas nonāk kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, tas piepildās ātrāk. Organiskie atkritumi var radīt nepatīkamu smaku, piesaistīt kukaiņus un piesārņot citus materiālus, kurus citādi varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.

Atdalot bioatkritumus no pārējās sadzīves plūsmas, iespējams:

1. samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu;
2. retāk piepildīt kopējo konteineru;
3. mazināt smakas virtuvē un atkritumu novietnē;
4. nodot organiskos materiālus kompostēšanai vai citai pārstrādei;
5. pamanīt, cik daudz pārtikas tiek izmests;
6. pārskatīt iepirkšanās paradumus un samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Bioatkritumu šķirošana ir arī praktisks veids, kā saskatīt saikni starp vidi un personīgajām finansēm. Ja regulāri tiek izmesti neapēsti produkti, problēma nav tikai atkritumu tvertnē. Tā atspoguļo arī iztērētu naudu.

Plašāk par iespējām samazināt dažādu veidu atkritumus var lasīt rakstā par jaunas pieejas atkritumu samazināšanā.

Ko drīkst izmest

Precīzs pieņemamo bioatkritumu saraksts var atšķirties atkarībā no pašvaldības un apsaimniekotāja. Tāpēc pirms šķirošanas sākšanas vienmēr jāpārbauda vietējās prasības.

Parasti bioatkritumu konteinerā drīkst ievietot:

1. augļu un dārzeņu mizas;
2. ēdiena pārpalikumus;
3. kafijas un tējas biezumus;
4. olu čaumalas;
5. novītušus telpaugus;
6. nelielu daudzumu dārza atkritumu;
7. citus organiskus pārtikas atkritumus, ja tos atļauj apsaimniekotājs.

Bioatkritumos nedrīkst mest plastmasas maisiņus, stiklu, metālu, baterijas, higiēnas preces un ķīmiski piesārņotus materiālus. Arī produkti, kas marķēti kā kompostējami, ne vienmēr ir piemēroti konkrētajai bioatkritumu savākšanas sistēmai.

Kompostējamā maisiņa izmantošana pirms tam jāsaskaņo ar apsaimniekotāja norādēm. Dažviet tiek pieņemti tikai noteikta veida maisiņi, bet citviet bioatkritumi jāievieto konteinerā bez maisa.

Kā šķirot virtuvē

Efektīvai šķirošanai nav nepieciešama sarežģīta sistēma. Svarīgākais ir izveidot ērtu kārtību, kuru var ievērot katru dienu.

Izvēlieties piemērotu tvertni

Virtuvē novietojiet nelielu, viegli mazgājamu tvertni ar vāku. Tai jāatrodas pietiekami tuvu darba virsmai, lai pārtikas atliekas nebūtu jānes pāri visai virtuvei.

Tvertnei nav jābūt dārgai. Var izmantot arī vienkāršu trauku, kas jau atrodas mājās. Tā ir minimālisma pieeja, kas ļauj sākt bez liekiem pirkumiem un izdevumiem.

Ja tvertne ātri piepildās vai sāk radīt smaku, bioatkritumus iznesiet biežāk. Siltā laikā tas jādara īpaši regulāri, jo temperatūra paātrina sadalīšanos un smaku veidošanos.

Šķirojiet uzreiz

Pārtikas atliekas labāk ievietot bioatkritumu tvertnē uzreiz pēc ēdiena gatavošanas vai maltītes. Iepakojumu novietojiet atbilstošajā šķirošanas konteinerā.

Atlikta šķirošana palielina iespēju, ka dažādi materiāli tiks sajaukti. Turklāt ģimenei ir vieglāk izveidot ieradumu, ja katram atkritumu veidam virtuvē ir skaidra vieta.

Samaziniet mitrumu un smakas

Lai tvertne būtu tīrāka un tajā neveidotos nepatīkams aromāts:

1. šķidrākus pārtikas atkritumus pirms ievietošanas nosusiniet;
2. tvertnes apakšā ieklājiet papīra salveti vai avīzes loksni;
3. neuzglabājiet bioatkritumus ilgstoši siltumā;
4. regulāri izmazgājiet tvertni;
5. cieši aizveriet vāku;
6. siltā laikā iztukšojiet tvertni biežāk.

Ja tvertnē uzkrājas daudz šķidruma, pārbaudiet, vai tajā nenonāk zupas, mērces vai citi šķidri pārpalikumi. Šādus atkritumus, ja iespējams, vispirms vajadzētu nosusināt vai sajaukt ar sausu organisko materiālu.

Kompostēšana privātmājā

Privātmāju un dārzu īpašniekiem kompostēšana ir viens no praktiskākajiem veidiem, kā samazināt bioatkritumu daudzumu. Komposts pēc sadalīšanās var noderēt augsnes uzlabošanai, taču tam nepieciešama piemērota vieta un regulāra kopšana.

Kompostā parasti kombinē mitrus un sausus materiālus. Mitrie materiāli ir augļu un dārzeņu atliekas, zāle un citi svaigi organiskie atkritumi. Sausie materiāli ir lapas, zariņi, nesamirkuši dārza atkritumi un citi oglekli saturoši materiāli.

Pārāk mitra komposta kaudze var sākt smakot, savukārt pārāk sausa sadalīsies lēnāk. Lai uzlabotu gaisa cirkulāciju, kompostu nepieciešams laiku pa laikam samaisīt vai papildināt ar rupjākiem sausiem materiāliem.

Kompostā nevajadzētu ievietot plastmasu, stiklu, metālu, ķīmiski apstrādātus materiālus un citus atkritumus, kas dabiskos apstākļos nesadalās.

Ko kompostēt piesardzīgi

Par gaļas, zivju, piena produktu un termiski apstrādāta ēdiena kompostēšanu jāvadās pēc konkrētās kompostēšanas sistēmas norādēm. Šādi materiāli var piesaistīt dzīvniekus un radīt nepatīkamu smaku.

Ja mājas komposts nav piemērots noteiktu pārtikas atkritumu pārstrādei, tos labāk nodot pašvaldības vai apsaimniekotāja bioatkritumu sistēmā.

Bioatkritumi daudzdzīvokļu mājā

Arī daudzdzīvokļu mājā iespējams šķirot bioatkritumus, ja ēkai ir pieejams atbilstošs konteiners vai apsaimniekotājs piedāvā šādu pakalpojumu. Šādā gadījumā svarīga ir skaidra kārtība, ko ievēro visi iedzīvotāji.

Sākumā noskaidrojiet:

1. kur atrodas bioatkritumu konteiners;
2. kādi materiāli tajā ir pieņemami;
3. cik bieži notiek izvešana;
4. vai drīkst izmantot kompostējamus maisiņus;
5. kā rīkoties, ja konteiners ir pārpildīts.

Par šķirošanas kārtību vēlams informēt arī pārējos mājas iedzīvotājus. Īss paziņojums koplietošanas telpās vai mājas iedzīvotāju saziņas grupā var palīdzēt samazināt kļūdas.

Ja konteiners ilgstoši ir pārpildīts vai tiek izvests pārāk reti, par to jāziņo apsaimniekotājam. Pakalpojuma organizēšana ne vienmēr notiek uzreiz, īpaši tad, ja mainās apsaimniekotājs vai konteineru uzskaites sistēma. Līdzīgas praktiskas problēmas ar konteineru piegāžu koordinēšanu aprakstītas arī Jelgavas novada pieredzē.

Kā samazināt pārtikas atkritumus

Šķirošana ir nepieciešama, bet vēl labāk ir novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos. Pirms iepirkšanās pārbaudiet, kas jau atrodas mājās, un izveidojiet aptuvenu ēdienkarti tuvākajām dienām.

Noderīgi paradumi ir:

1. iegādāties pārtiku atbilstoši reālajam patēriņam;
2. pirms iepirkšanās pārbaudīt ledusskapja un pieliekamā saturu;
3. produktus ar īsāku derīguma termiņu izmantot vispirms;
4. pareizi uzglabāt pārtiku;
5. laikus sasaldēt to, ko nevarēsiet apēst;
6. no dārzeņu kātiem un mizām pagatavot buljonu;
7. pārpalikumus izmantot nākamajā ēdienreizē;
8. neiegādāties produktus tikai akcijas dēļ.

Īpaši svarīgi ir atšķirt norādes izlietot līdz un ieteicams līdz. Pirmajā gadījumā runa parasti ir par pārtikas drošumu, savukārt otrā norāde biežāk raksturo produkta kvalitāti. Ja produkts ir pareizi uzglabāts un izskatās, smaržo un garšo labi, tas ne vienmēr jāizmet tikai datuma dēļ.

Pārtikas izdevumu kontrole

Mazāks pārtikas atkritumu daudzums parasti nozīmē arī mazākus izdevumus. Ietaupījums rodas nevis no bioatkritumu šķirošanas maksas samazinājuma vien, bet galvenokārt no tā, ka netiek pirkti un pēc tam izmesti lieki produkti.

Netcredit.lv apkopotie dati par kredītiem atgādina, ka mājsaimniecības budžetā nozīme ir arī regulāriem, šķietami nelieliem tēriņiem. Tāpēc ietaupīto naudu var novirzīt uzkrājumam vai kredītsaistību un parādu pakāpeniskai samazināšanai. Bioatkritumu šķirošana pati par sevi finansiālas grūtības neatrisinās, taču kopā ar pārdomātu patēriņu tā palīdz labāk kontrolēt ikdienas budžetu.

Biežākās šķirošanas kļūdas

Ne viss dabiskais kompostējas

Ne katrs materiāls, kas izskatās dabisks, ir piemērots konkrētajai savākšanas sistēmai. Bioplastmasas iepakojumam var būt nepieciešami īpaši pārstrādes apstākļi, bet kompostējams iepakojums ne vienmēr ir pieņemams bioatkritumu konteinerā.

Vienmēr pārbaudiet marķējumu un apsaimniekotāja norādes. Ja rodas šaubas, labāk konkrēto priekšmetu bioatkritumos neievietot.

Bioatkritumi nonāk maisā

Parastie plastmasas maisi piesārņo bioatkritumus un var apgrūtināt to turpmāku pārstrādi. Izmantojiet tikai tādus maisus vai iepakojumu, ko atļauj konkrētais apsaimniekotājs.

Ja nav skaidras informācijas par maisu izmantošanu, bioatkritumus labāk ievietot tvertnē bez maisa. Nelielu virtuves tvertni var izklāt ar papīru, ko pēc tam drīkst izmest kopā ar organiskajiem atkritumiem, ja to paredz vietējā kārtība.

Netiek pārbaudītas prasības

Dažādās pašvaldībās noteikumi var atšķirties. Vietējās šķirošanas prasības palīdz labāk izprast, kādi nosacījumi jāievēro.

Pirms šķirošanas uzsākšanas izlasiet apsaimniekotāja informāciju par pieņemamajiem materiāliem, konteineru lietošanu, maisu izmantošanu un izvešanas grafiku.

Vienkāršs sākuma plāns

Lai sāktu jau šodien, izveidojiet vienkāršu rīcības plānu:

1. noskaidrojiet savas pašvaldības un apsaimniekotāja prasības;
2. novietojiet virtuvē atsevišķu bioatkritumu tvertni;
3. informējiet ģimeni par šķirošanas principiem;
4. vienu nedēļu pierakstiet, cik daudz pārtikas tiek izmests;
5. pārskatiet iepirkumu sarakstu un porciju lielumu;
6. izvērtējiet, vai mājās iespējama kompostēšana;
7. regulāri pārbaudiet, vai tvertnē nenonāk neatbilstoši atkritumi;
8. reizi mēnesī izvērtējiet, vai pārtikas izdevumi un izmestās pārtikas daudzums samazinās.

Nav nepieciešams uzreiz ieviest visas pārmaiņas. Sāciet ar vienu atsevišķu tvertni un rūpīgāku iepirkumu plānošanu. Kad šie paradumi kļuvuši automātiski, varat pievienot kompostēšanu vai citas atkritumu samazināšanas metodes.

Ilgtspējīgs ieradums ikdienā

Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana sākas ar nelielām, konsekventām darbībām. Atsevišķa tvertne virtuvē, pārdomāti pirkumi un pareiza kompostēšana var samazināt kopējo atkritumu apjomu, uzlabot dzīves vidi un palīdzēt racionālāk izmantot mājsaimniecības budžetu.

Jaunākās pārmaiņas bioatkritumu apsaimniekošanā Latvijā nav tikai par jauniem konteineriem vai savākšanas grafikiem. Tās ir iespēja pārskatīt savu patēriņu un saprast, cik daudz resursu ikdienā tiek izšķērdēts.

Mans skatījums ir vienkāršs, bioatkritumu šķirošanai nav jābūt sarežģītai, dārgai vai perfektai. Tai jābūt ērtai un regulārai. Ja mājsaimniecība pērk tikai nepieciešamo, izmanto pārtiku pilnvērtīgi un pareizi šķiro atlikumus, ieguvēja ir gan vide, gan ģimenes budžets.